EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
NATO un „piefrontes valsts” Latvija
51196

Sallija Benfelde    03.02.2015

 

Šogad janvāra nogalē ASV valsts sekretāra vietniece Viktorija Nulenda paziņoja, ka NATO (North Atlantic Treaty Organization jeb Ziemeļatlantijas līguma organizācijai) ir jāsaglabā savs kurss attiecībā uz Ukrainu un ātri jāizveido alianses pavēlniecības un vadības centri sešās „piefrontes valstīs” Eiropā, un Latvija ir viena no šīm „piefrontes valstīm”. Lēmumu par starptautisku štābu izveidošanu sešās Centrālās un Austrumeiropas valstīs – Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Rumānijā – NATO Militārā komiteja pieņēma jau 22. janvārī. Savā paziņojumā pēc lēmuma pieņemšanas Nulenda arī atgādināja, ka NATO ir aizsardzības alianse: „Mūsu mērķis ir atturēšana no agresijas, bet, ja tas neizdotos, mums ir jābūt gataviem atvairīt agresiju” un uzsvēra, ka „Ukrainas frontes līnija brīvībai ir arī mūsējā.”

 

Mazliet vēstures

 

Šogad 29. martā apritēs jau 11 gadi kopš Latvija ir NATO dalībvalsts. Ceļš uz Latvijas dalību NATO sākās 1994. gadā, kad Latvija pievienojās NATO programmai „Partnerattiecības mieram”. Pēc pieciem gadiem, 1999. gadā, Latvija sāka arī praktiski gatavoties dalībai, izstrādājot „Rīcības plānu dalībai NATO” (Membership Action Plan-Map). Uzaicinājumu pievienoties NATO Latvija un vēl sešas valstis saņēma 2002. gadā Prāgas galotņu apspriedē. 2004. gada 29. martā Vašingtonā ASV Valsts sekretāram tika iesniegti pievienošanās dokumenti, bet jau 2. aprīlī Latvijas karogs svinīgi tika pacelts pie NATO galvenās mītnes Briselē.  

 

Kā zināms, NATO tika nodibināta 1949. gada 4. aprīlī Vašingtonā, ASV, Kanadai un 10 Eiropas valstīm parakstot Ziemeļatlantijas līgumu, kuŗā galvenais ir 5. pants, kas noteica, ka NATO dalībvalstis bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par bruņotu uzbrukumu visām dalībvalstīm.

 

2010. gadā pieņemtā Stratēģiskā koncepcija paredz trīs NATO pamatuzdevumus: 1) kolektīvo aizsardzību; 2) starptautisko krīžu noregulējumu; 3) sadarbību ar partneriem. Vēl jāpiebilst, ka šobrīd NATO ir 28 dalībvalstis.

 

Pienākumi un atbildība

 

To, ka NATO ir mūsu drošības vienīgā iespēja, spilgti ir apliecinājuši pēdējā gada notikumi Ukrainā. Pirms Krimas aneksijas un okupācijas un Krievijas slēptā kara Austrumukrainā arī Latvijā netrūka skeptiķu, kas aizvainotā tonī runāja par to, ka Latvijai dalība NATO tikai palielina izdevumus, bet labuma maz. 2010. gadā pētījumu centra SKDS jūnija aptaujas dati liecināja, ka 39 procenti iedzīvotāju Latvijas dalību NATO vērtē kā labu lietu, bet 23 procenti to uzskata par sliktu. Tiesa gan, latviešu valodā runājošo vidū dalību NATO kā labu vērtēja 52 procenti. Krievu un latviešu valodā runājošie neitrāli Latvijas dalību Aliansē vērtēja 28 un 34 procenti iedzīvotāju. Pēc diviem gadiem aptauja liecināja, ka 49 procenti latviešu valodā runājošo iedzīvotāju domā, ka Latvijai vairāk jātuvinās NATO un arī Eiropas Savienībai (ES). Protams, kā jau tas parasti notiek, neapmierināto balsis ir skaļākas, tādēļ brīžiem var likties, ka Latvijas iedzīvotāji slikti vērtē visu un visus. Patiesībā par visskaļāko NATO pretinieku pagājušajā gadā kļuva Aivars Lembergs, kurš NATO karavīru klātbūtni Latvijā nosauca par okupāciju. Vēlāk gan Lembergs apklusa, jo savām idejām Zaļo un zemnieku savienībā atbalstītājus neatrada – vēl vairāk, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis no Zaļās partijas iebilda Lembergam publiski. Lai kā arī būtu ar simpātijām vai antipātijām pret NATO, vairāk vai mazāk iebildumu lielāko tiesu ir Putina partijas „Vienotā Krievija” sadarbības partneriem „Saskaņai” un viņu atbalstītājiem.

 

Neapšaubāmi, dalība NATO prasa zināmus finanču ieguldījumus – savulaik Latvija apņēmās ieguldīt valsts aizsardzībā divus procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP). No trīs Baltijas valstīm līdz šim šo noteikumu ir ievērojusi vienīgi Igaunija. Sākoties Ukrainas krīzei, visai ātri kļuva skaidrs, ka ir jābažījas arī par Baltijas valstu drošību, tāpēc NATO atbalsts ir svarīgāks nekā jebkad agrāk. Tajā pašā laikā nevar visu laiku prasīt no citiem, Latvijai jāpilda arī savas saistības, un to pieklājīgi un diplomātiski, tomēr nepārprotami pauda NATO vadība.  Tagad Latvija ir apņēmusies un Valsts aizsardzības financēšanas likumā noteikusi līdz 2020. gadam palielināt ieguldījumu aizsardzībai līdz diviem procentiem no IKP. Savu iespēju robežās Latvija veic arī iemaksas NATO budžetā. Ar vārdu sakot, Latvijai ir arī savas saistības gan financiāli, gan polītiski, gan praktiski. Polītiski Latvijas saistības nozīmē atbalstu NATO kā Eiropas drošības sastāvdaļai, ar savu ekspertīzi Latvija piedalās regulārās polītiskās, militārās un diplomātiskās konsultācijās NATO galotņu apspriedēs. Tāpat arī mūsu valsts uzņemas atbildību un organizē sarīkojumus Rīgā – piemēram, NATO galotņu apspriedi 2006. gadā un NATO Parlamentāro Asambleju 2010. gadā. Praktiski Latvija piedalās starptautiskās operācijās un misijās, un NATO Reaģēšanas spēkos, kas ir Alianses galvenais militārais mechānisms križu risināšanā. Latvija attīsta savus Nacionālos Bruņotos spēkus un piedalās arī kopējās militārās mācībās. Latvijai ir sava niša NATO – stratēģiskās komunikācijas izpēte, nesprāgušās munīcijas neitralizēšana un gaisa atbalsta speciālistu (Joint terminal attack controler) nodrošināšana.

 

Latvija kā NATO dalībvalsts piedalās Alianses operācijās un misijās arī ārpus NATO dalībvalstu telpas. No 2000. līdz 2009. gadam Latvija piedalījās NATO operācijā Kosovā (KFOR), bet kopš 2003. gada piedalās NATO Starptautisko drošības atbalsta spēku operācijā Afganistānā (ISAF). Latvija arī piedalās NATO apmācību misijā Afganistānā Resolute Support, kas nomainīja ISAF operāciju šī gada 1. janvārī. Savukārt citas dalībvalstis rūpējas, piemēram, par regulāru patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā.

 

Drošība un NATO karavīri Latvijā

 

Pieaugot Krievijas agresijai un bažām par Baltijas valstu drošību, Latvijā ne reizi vien izskanējušas bažas, ka iebrukuma gadījumā NATO tomēr negribēs iesaistīties karā vai arī Latvija nemaz sevi nespēs aizstāvēt līdz brīdim, kad ieradīsies NATO Reaģēšanas spēki.

 

Pagājušā gada laikā gan ASV prezidents Baraks Obama, gan NATO vadība ne reizi vien publiski ir atkārtojusi, ka NATO līguma 5. pants ir spēkā un, protams, attiecas arī uz Latviju. Pagājušā gada 3. jūnijā Polijas prezidenta pilī notikušajās Baltijas valstu un Centrāleiropas valstu prezidentu darba pusdienās ar ASV prezidentu Baraks Obama sarunas laikā skaidri un nepārprotami apliecināja, ka ASV apņemšanās sargāt Eiropas sabiedroto drošību ir svēta un par to ir vienošanās starp ASV partijām. ASV prezidents uzsvēra, ka aizsardzības plāni un drošības saistības ir neaizskaramas un ASV turpinās ieguldīt finanšu resursus sabiedroto drošībā, vienlaikus sagaidot arī sabiedroto iesaistīšanos pašiem savas drošības financēšanā. Savukārt vizītē Igaunijā pagājušā gada 3. septembrī, Baraks Obama sacīja, ka aizsargāt Tallinu, Rīgu un Viļņu tikpat svarīgi kā Berlīni, Parīzi un Londonu: “Mēs būsim stingri un vienoti šī brīža pārbaudījuma priekšā. Mēs aizstāvēsim savas NATO sabiedrotās, un tas nozīmē ikvienu sabiedroto. Tādas valstis kā Latvija, Igaunija un Lietuva nav pēcpadomju territorijas. Jūs esat suverēnas un neatkarīgas nācijas ar tiesībām pieņemt savus neatkarīgus lēmumus. Vienu reizi jūs zaudējāt savu neatkarību. Ar NATO jūs to nekad atkal nezaudēsiet.” 

 

Lai palīdzība vajadzības gadījumā nekavētos un NATO valstu karavīriem Latvija nebūtu gluži sveša territorija, pagājušā gada 24. aprīlī Latvijā ieradās 150 ASV gaisa desanta karavīru, kas bija dislocēti Itālijā, un 7. maijā ASV Mičiganas armijas Nacionālās gvardes 126. kavalērijas pulka bezpilota lidaparātu karavīru vads, kas šeit uzturējās vairākus mēnešus. Kopumā tobrīd Latvijas territorijā atradās 250 citu NATO dalībvalstu karavīri. ASV armijas karavīru un bruņojuma klātbūtne Eiropā un Latvijā turpinās joprojām, un rotācijas kārtībā notiek karavīru maiņa.

 

9. maijā pie Latvijas krastiem ieradās deviņi NATO pretmīnu grupas kuģi, jo no 9. līdz 22. maijam Latvijas territoriālajos ūdeņos notika starptautiskās Jūras spēku mācības “Open Spirit 2014”, kuru mērķis bija meklēt un iznīcināt Baltijas jūras dzelmē no Pirmā un Otrā pasaules kara saglabājušos sprādzienbīstamos priekšmetus. Operācijā kopumā piedalījās 26 kuģi no 13 dažādām valstīm. Latvijas Aizsardzības ministrijas padomnieks Andis Jēkabsons to vērtēja kā līdz šim vēl nebijušu atbalstu gan Latvijai, gan arī citām Austrumeiropas valstīm: “Vēl nesen, Krievijai 2008. gadā vēršoties pret Gruziju, NATO neieklausījās Austrumeiropas valstu norādēs par nepieciešamību pastiprināt drošību.” Padomnieks arī uzsvēra: “Kopš Krievijas agresijas pret Ukrainu NATO ir pieņēmusi lēmumu sniegt papildu drošības garantijas Latvijai un pārējām NATO austrumu robežas valstīm, kas ietver papildu kaujas un izlūklidmašīnu izvietošanu, kā arī papildu karavīru, kuģu un bruņutechnikas nosūtīšanu uz militārajām mācībām Baltijas reģionā.”

 

Vasarā Ādažu militārajā poligonā notika starptautiskās militārās mācības „Saber Strike 2014”, kurās nepilnu divu nedēļu laikā piedalījās aptuveni 4700 karavīru, tostarp vairāk nekā 500 Latvijas karavīru. Latvija šajās mācībās bija uzņemošā valsts rotācijas kārtībā, un mācībās piedalījās karavīri no Kanadas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Norvēģijas, Lielbritanijas un ASV, tās kļuva par līdz šim plašākajām „Saber Strike” mācībām.

 

Jāpiebilst, ka novembrī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs viesojās Ādažu militārajā bāzē Latvijā un apmeklēja Ādažu poligonu, lai labāk iepazītu Latvijas militāro infrastruktūru. Tā bija arī  tikšanās ar saviem tautiešiem, jo kopā ar amerikāņu karavīriem kā papildu drošības garants Ādažos atradās arī norvēģu karavīri, kuri pilnveidoja savas militārās prasmes. Vaicāts par drošības situāciju Eiropā, Stoltenbergs atzina, ka Krievija kļuvusi agresīvāka: „Mums vienmēr ļoti rūpīgi jāseko notikumu attīstībai un jābūt sagatavotiem un gataviem reaģēt uz izmaiņām situācijā mums apkārt. Mēs redzam agresīvāku Krieviju, kas ir atbildīga par agresīvu rīcību Ukrainā, pārkāpjot starptautiskās tiesības, ar spēku mainot citas valsts robežu. Bet tajā paša laikā es neredzu nenovēršamus draudus pret kādu NATO valsti. NATO ir spēcīgs iebiedēšanas līdzeklis, un Latvija, Baltijas valstis ir daļa no ļoti stipras alianses. Mēs viens otru aizsargājam, un tas rada drošību un paļāvību, kas ir NATO pamatideja.”

 

Vēl jāpiebilst, ka janvāra beigās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs informēja sabiedrību, ka tuvākajā laikā Latvija no ASV saņems praktisku atbalstu, lai stiprinātu savu austrumu robežu. Kāds konkrēti varētu būt ASV atbalsts Latvijas drošības stiprināšanā, polītiķis neatklāja, sakot, ka pašlaik par to runāt publiski nebūtu saprātīgi. Janvāra nogalē, Vašingtonā tiekoties ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu un arī ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju, Latvijas ārlietu ministrs bija pārrunājis situāciju reģionā, kā arī notikumus Austrumukrainā un aizvien pieaugošo Krievijas militāro aktīvitāti pie NATO robežām. Edgars Rinkēvičs ir pārliecināts, ka NATO Velsas galotņu apspriedē apstiprinātais Gatavības rīcības plāns ir laba atbilde uz jaunajiem ģeopolītiskajiem izaicinājumiem pasaulē, kas ir svarīga visa reģiona drošībai un augstu novērtē ASV karavīru klātbūtni Latvijā un Baltijā kopumā un NATO ieviestos kolektīvās aizsardzības stiprināšanas pasākumus reģionā.

 

Zemessardze un NATO

 

Zemessardze pēc Krimas aneksijas pagājušā gada pavasarī šobrīd ir viena no Aizsardzības ministrijas galvenajām prioritātēm. Diemžēl Zemessardze, kas vienmēr ir bijusi brīvprātīga, 2009. gadā piedzīvoja radikālu financējuma samazinājumu un rezultātā chroniska resursu trūkuma dēļ atsevišķas administratīvās jomas vēl joprojām nav sakārtotas. Gada sākumā aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis uzdeva veikt padziļinātas pārbaudes par Zemessardzes kaujas gatavību, jo tas nepieciešamas, ņemot vērā straujo Zemessardzes attīstību, arī financējuma piešķiršanu. Savukārt ASV armijas Eiropā komandieris ģenerālleitnants Frederiks Bens Hodžs, viesojoties Latvijā janvāra vidū, mudināja ieguldīt Zemessardzē: „Fakts, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir tieši blakus potenciālajam draudam, nozīmē, ka daudz lielāka nozīme ir agram brīdinājumam. Svarīga arī valstu sadarbība, lai atturētu potenciālo draudu. Latvijā jums ir Zemessardzes tradicijas. Kopā ar teicamu rēgulāro armiju Zemessardze ir potenciāls.” Ģenerālleitnants uzskata, ka attiecībā uz NATO Krievijas galvenais mērķis ir alianses šķelšana. Krievija cenšas sēt šaubas Baltijas, Polijas un citu dalībvalstu cilvēku prātos par NATO spēju palīdzēt agresijas gadījumā. Jāpiebilst, ka februāra sākumā ASV armija plāno pieņemt lēmumu, kur Eiropā izvietot aptuveni 200 tankus un bruņumašīnas. Latvija ir viena no kandidātēm. Par labu Latvijai runā technikai piemērotais Ādažu poligons, taču tiekot izvērtēti vairāki faktori.

 


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA