EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Tautas pacēlums uz kopīga prieka un pašapziņas viļņa
86935
Foto: Imants Urtāns

Pēteris Karlsons    10.07.2018

 

 

Nedaudz pārfrazējot slavenās Gēsta Berlinga dziesmas vārdus, tagad varam teikt, ka „aizšalca kā tūkstoš skaņās šis skaistais Dziesmu svētku laiks...” 

 

Latvijas Simtgades XXVI Vispārējie latviešu  Dziesmu un XVI Deju svētki iesākās un turpinājās gaiši un stipri, nesot cilvēku uz sen nepiedzīvota kopīga prieka un pašapziņas viļņa. Ievērots, ka šogad tautas pacēlumam ir kāda jauna, latviešiem netipiska krāsa – prieks. Kultūras ekspertu ieskatā mēs vairāk pazīstam to himnisko, celsmīgo patriotismu ar kamolu kaklā un spītu acīs. Šajos svētkos ļaudis ir arī vienkārši priecīgi. Par esību, par dāvanu būt savā zemē un valstī Ne velti senioru kopkoŗa  koncerta vadmotīvs bija „ Dzīves svinēšana dziesmā”.  

 

Deju lieluzvedumā “Māras zeme”. Daugavas stadionā vairāk nekā 18 000 visu paaudžu dejotāju izdejoja mūsu tautas vēstures nozīmīgākos brīžus no pirmsākumiem līdz šodienai, no baltu cilšu sanākšanas Daugavas krastos un laika, kad pirmoreiz minēts sarkanbaltsarkanais karogs, līdz Latvijas Republikas Simtgades svinībām. Caur laukumā izveidoto ornamentu, mūziku, enerģiju, ritmu un krāsu četros nosacīti izveidotos tautas vēstures posmos bija iezīmēta tautas dejas un dziesmas ciešā saikne ar cilvēka mūža ritumu un viņa laiku, bet katras daļas centrā īpašā aranžējumā sadzirdami arī Dziesmu svētku repertuāra motīvi.  

 

Ar grandiozu koncertu "Zvaigžņu ceļā" Mežaparka Lielajā estrādē 8. jūlijā izskanēja XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki Latvijas Simtgades zīmē.  Koncertā skanēja latviešu komponistu koŗa dziesmas un instrumentālie skaņdarbi. Koncertā piedalījās 16 500 jaukto, sieviešu, vīru un senioru koŗu dziedātāji, 1200 dejotāji un 1500 pūtēju orķestru mūziķi, solisti. Sekojošajā sadziedāšanā līdz pat rīta ausmai piedalījās 67 253 cilvēki. Līdz ar to sadziedāšanās kļuvusi par visu laiku apmeklētāko Dziesmu svētku sarīkojumu, pastāstīja svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča. Šogad Dziesmu un deju svētkos piedalījās 43 219 dalībnieku. Nedēļas laikā 65 pasākumus klātienē vēroja vairāk nekā pusmiljons apmeklētāju, no kuriem visapmeklētākais, protams, bija noslēguma koncerts “Zvaigžņu ceļā”. Tajā 16 5000 koristu dziedājumu klātienē klausījās vairāk nekā 67 000 apmeklētāju.


Liela interese par sarīkojumiem bijusi ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet citur pasaulē. Televīzijas tiešraides no sarīkojumiem skatījās cilvēki no vairākiem desmitiem valstu visā pasaulē. Vislielākā interese bijusi no Lielbritanijas, ASV, Kanadas un Īrijas, kā arī Vācijas un Austrālijas. Skatītāji bijuši arī tādās tālās zemēs kā Taizeme, Kambodža, Peru un Arģentīna.

 

Uz redzēšanos nākamajos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos 2023. gadā!


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA