EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Aizslēgtās pasaules piezīmes: lidojums nezināmajā virzienā
111395

ĢIRTS SALMGRIEZIS, īpaši Brīvai Latvijai no Briseles    07.04.2020

 

 

Astoņos vakarā cilvēki atver logus, iznāk ārā uz terasēm, balkoniem… Plaudē, rībina katlu vākus, gavilē… Pavisam citāda aina bija pirms trīspadsmit gadiem, kad 2007.gadā ierados Beļģijā. Tad bija sākusies valdības veidošanas krize, kas ievilkās gandrīz pusotru gadu. Šķiet, vienīgais vienojošais simbols toreiz bija putojošs alus kauss. Jā, pieklājīgi socāli apreibinošs līdzeklis vienoja jau tā distancētās flāmu un valoņu kopienas un 11 miljonu iedzīvotāju valsts, kas territorijas apjomā ir uz pusi mazāka nekā Latvija, noturējās un noturas daudzos pārmaiņu vējos…

 

Patlaban polītiski sadrumstalotā Beļģija, sarežģīti notamborētā mežģīne, ir vienota vakara mijkrēslī kā nekad agrāk, par spīti dažādām polītiskām kaislībām un savstarpējo kopienu nesaskaņām. Jo svarīgi ir pateikt paldies cilvēkiem, medicīnas darbiniekiem, kuŗi šajās dienās veic nesavtīgu darbu. Šajā ikvakara piecminūtē beidzot ieraugu savu kaimiņu sejas, kuŗas vecās pasaules ikdienas steigā nebiju ievērojis. Ieraugu to, ko pat agrāk nebiju pamanījis, traucoties – kā jau tas bija pieņemts nākotnes cilvēkiem  - 21.gadsimta dinamiskos ātrumos no vienas Eiropas pieturvietas uz citu. Savā ziņā daudzi bijām kļuvusi kā duracell bateriju zaķīši, kas straujā steigā mēģināja patērēt, lēkāja noteiktos laikos un telpās, izbaudīja dzīvi neiedomājamos tempos. Nu baterijas ir izlādētas, daudzi zaķīši izmisumā, saguruši. Apmulsumā…

 

Pasaules apstāšanās laiks ir ļoti sarežģīts daudziem no mums. Reizēm jau man likās, ka daudz ko esmu piedzīvojis, pieredzējis, sastapis, ieraudzījis… Bērnība aiz dzelzs priekškara, Latvijas neatkarības gaidīšanas laiks, trauksmainie aizvadītā gadsimta deviņdesmitie gadi, loga pavēršana uz Eiropu, smaga ekonomiskā krize, terrora draudi. Un patlaban mistiskais vīruss, pasaules nolikšana uz bremzēm, liela neziņa par rītdienas gaidāmajiem notikumiem. Šobrīd dzīves scenārijs nav paredzams, viss ir tik trausls, un lielā klusumā pat var dzirdēt ne tikai, kā atskan porcelāna kafijas tasīte, kad tajā tiek ieliets ikrīta uzmundrinošais melnais dzēriens, bet arī mierīgāk var izjust pavasara atmošanos dabā.

 

 

Beļģija aizveras pamazām

Vēl marta sākumā likās neticami, ka notiks pasaules aizslēgšana uz ilgāku nezināmu laika periodu. Vēl pavisam nesen Briselē dzīve ritēja ierastajos ritmos. Kad darba sapulcē pirms divām nedēļām tika paziņots, ka varētu klātienē netikties ilgāku laiku, arī tobrīd likās pat neiespējama dzīves režija. 

 

Pirms dažām nedēļām vēl bija atvērti visi veikali, sporti klubi, pamazām tas viss tika slēgts. Vēl līdz aizvadītajai otrdienai strādāja frizētavas, kuŗās fēni dūca lēnāk un nosvērtāk, salonā varēja atrasties tikai viens klients kopā ar meistaru. Arī beļģu skaistumkopšana šobrīd atstāta novārtā, katram vien pašam jāparūpējas par savu matu sakārtojumu.

 

Arī pats esmu uz pauzes Briselē. Kollēgas redzu virtuālajās sapulcēs ar tālruņa starpniecību. Nepārtraukti telefons vibrē no dažādām īsziņām, statistikas datiem, vēstījumiem no darba, draugiem un paziņām. Darbs ir kļuvis saraustīts, taču visi nepieciešamie uzdevumi ik dienas tiek veikti no mājām, ciešā sasaistē ar saviem kollēgām. Darba apjoms nav sarucis. Eiropas Parlamenta darbība nav apstājusies arī attālinātā režīmā. Tas viss, protams, konfrontē ik dienu, ik minūti ar globālā tīmekļa vietnēs atrodamajiem skumjiem stāstiem, arī puspatiesībām, mistiskām konspirācijas teorijām, pareģojumiem, un dīvāna eksperti, kā vienmēr, zina visu labāk par valdības spējām, Eiropas Savienības spēkiem un nespēkiem utt. Vīruss ir ierobežojis ne tikai mani, bet arī daudzas dalībvalstu valdības, tostarp jauni, radoši risinājumi jāmeklē Eiropas Parlamentam lēmumu pieņemšanā un Eiropas vērtību nosargāšanā. Ļoti nopietns pārbaudījums Eiropas stabilitātei, kad jāpieņem daudzi sarežģīti risinājumi, jāatmet nacionālais egoisms, lai kopā pārvarētu šo sērgu. Tas noteikti var izdoties, ja kopā turēsimies stipri, nevis domāsim tikai par to, ko no Briseles var vairāk izdabūt savai valstij, bet pie pirmās neveiksmes to vainosim sava polītiskā izdevīguma un savtīguma labā. Ik pa laikam aizdomājos par Lielbritaniju, kas pirms izstāšanās no Eiropas Ūnijas skandēja par neganto un ļauno savienību, jo lūk, tā esot sagandējusi britu medicīnas sistēmu. Lai gan medicīnas aprūpe nav kopējā Eiropas Savienības polītika - šī nozare ir nacionālo dalībvalstu ziņā. Veselība sākas no katra indivīda paša un katras valsts spējām un vēlmēm! Jādomā, ka Britānija tiks galā veiksmīgi, jo vairs taču nav arējā ienaidnieka - Eiropas Savienības.

 

 

Smaids vēl nepazūd

 

Ierastais dzīves plūdums ierobežoti aprāvies Briselē. Jāteic, Brisele to ir pieņēmusi ļoti saprātīgi un cilvēciski. Smaids vēl nezūd no līdzcilvēku sejām, attālināti savstarpēji nepazīstami cilvēki cits citam pasaka bonjour uz ielas. Parkos skrējēji un vingrotāji ievēro divu metru attālumus, aptiekas atvērtas. Parkos arī beļģu sunīši cenšas ievērot distanci, un to jau biju pamanījis agrāk, ka mājdzīvnieki šajā valstī tiek labi audzināti, nevis skoloti potenciāliem uzbrukumiem. Vairāki restorāni, bāri vēl atvērti. Bet tur sēdēt garas stundas nav iespējams, var pasūtināt tikai maltīti līdzņemšanai. Aizvērusies arī slavenā cepto kartupeļu bodīte Jourdan laukumā, kur pat nereti bija rindā redzami stāvam Beļģijas karalis un Vācijas kanclere Angela Merkele. Vācijas vadītāja svarīgās sanāksmes starpbrīdī baudīja kraukšķīgos, eļļā ceptos kartupelīšus, pārklātus ar biezu kečupa un majonēzes kārtu. Jāpiebilst, ka porcijas te vienmēr izdekorē nu gluži kā skaistas putukrējuma tortes.

 

Nedēļas nogalē Beļģijas Nacionālās drošības padome nolēma ārkārtas situāciju valstī pagarināt līdz 19. aprīlim. Pirms tam tika nolemts, ka šāda situācija būs līdz 5. aprīlim. Ko tas nozīmē ikvienam Beļģijas iedzīvotājam? Ikvienam ir jāpaliek mājās, izņemot došanos uz pārtikas veikaliem, aptieku vai pie ārsta. Uz darbu var doties tikai gadījumos, ja nav iespējams darbs attālinātā režīmā. Taču nav aizliegtas fiziskās aktīvitātes parkos, tās pat tiek rekomendētas, gan, ievērojot sociālo distanci. Par veselīga dzīvesveida piekritējiem tagad ir kļuvuši pat beļģi, kuŗi parasti sporta klubiem gāja gaŗām ar līkumu.

 

Nedrīkst sēdēt parkos uz soliņiem vai rīkot piknikus. Tāpat nav atļauts doties pastaigās gar jūru vai braukt atpūtas braucienos uz beļģu Alpiem – Ardēnos. Beļģi nedrīkst doties arī uz savām lauku rezidencēm. Nav iespējama tāda situācija, kā, piemēram, sastrēgumi 10 kilometru gaŗumā pie Saulkrastiem.

 

Tomēr Beļģijā ierobežojumi vēl nav tik strikti kā Francijā, kur var tikai vienu stundu pavadīt ārā. Vēl frančiem esot jāaizpilda speciālas anketas, kad viņi dodas laukā no savas dzīvesvietas, lai policija var kontrolēt un nepieciešamības gadījumā likumpārkāpējus sodīt ar soda naudām. Tiek ziņots, ka ārkārtas situācija tikšot pagarināta Beļģijā līdz 3.maijam.

 

Protams, liels satraukums ir par ekonomisko situāciju dažādās nozarēs. Ir jau aprēķināts, ka restorāni, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi līdz Lieldienām zaudēs aptuveni 1,7 miljardu eiro. Tas būs krietni vien vairāk nekā pēc terroraktiem Parīzē un Briselē 2016.gadā. Bet ir jau panākta vienošanās ar daudziem ēku īpašniekiem, kas izīrē telpas restorāniem vai bāriem, lai šajā laikā nav jāmaksā īres samaksa vai to atlīdzinās vēlāk līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos.

 

Šajās dienās parādās arī kāda pozitīva ziņa - līdz ar dažādiem ierobežojumiem manāmi ir uzlabojusies gaisa kvalitāte Briselē, kas reizēm bijusi sliktāka nekā pieblīvētajā Manhatanā.

 

 

Dzimst leģendas nākotnei

 

Šis noteikti ir stāstu laiks, kad dzimst nākotnes leģendas. Ja šo laiku izturēsim veiksmīgi, noteikti radīsies jauni vēstījumi, pētījumi par cilvēku uzvedību neordināros apstākļos. Jau patlaban notiek spekulācijas, cik laimīgās laulības izputēs, cik daudzi jauni planētas Zeme iedzīvotāji tiks radīti. Pēc ārkārtas situācijas izziņošanas Lielbritanijā saņēmu īsziņu no Londonas, ka pretim nāk dažāda vecuma briti, pūšot un elšot nesam vienu vai vairākas lielas alkohola kartona kastes, jo, šķiet, vairākus britus tikai interesē, vai grādīgo dzērienu pietiks nebaltām dienām. Savukārt no Luksemburgas pienāk ziņojums, ka iedzīvotāji izturas vienaldzīgi pret gaidāmo veselības krizi. Staigā ielās un pašiem liekas, ka financiāli muskuļotā hercogiste Luksemburga ir izolēta no apkārtējās pasaules! Arī Beļģija neatpalika pirms divām nedēļām. Kad izziņoja x stundu, daudzi beļģi nākamajā dienā aiztraucās pie kaimiņiem – Nīderlandē, nosvinēja dzīvi krogos un restorānos, sapirkās „pirmās nepieciešamības preces” - modīgos apģērbus dārgajos zīmolu veikalos. Daudzām beļģu mājsaimniecībām šīs dienas patiešām ir liels izaicinājums. Jo daudzu turīgāku beļģu dzīves dizainā iederas vakariņošana restorānos nevis gatavot ikdienas maltīti mājās apstākļos, un kur nu vēl pēc tam  laiku tērēt katlu un plīts tīrīšanai.

 

Man bieži kollegās, draugi, tuvinieki jautā, kā es izturu šo laiku. Mana atbilde krizēm – pozitīva domāšana, un Karlsona viedie vārdi - mieru, tikai mieru! Esmu sapratis - lielas lietas notiks ar vai bez manis… Šajās dienās neesmu apkrāvies ar tualetes papīra ruļļiem un neesmu izpircis visas pārtikas preces lielveikalos. Lai gan ik pa laikam esmu sevi pieķēris, ka iepērkos vairāk – priekšdienām! Šis uzvedības kods iekodēts jau no bērnības, jo bieži nevarēja zināt, kad vietējā veikalā būs preču pievedums un noteikti bija jāsapērkas vairāk. Pēdējās dienās esmu rīkojies neordināri, piemēram, nopircis svaigus ziedus mājoklim omas uzlabošanai. Esmu sastādījis augus uz terases. Lai būtu skaisti arī nezināmajās nākotnes stundās… Esmu abonējis vairākus Latvijas preses izdevumus uz Briseli, jo dažkārt sociālo tīklu ziņu lentes nesniedz kvalitatīvu informāciju, analīzi par notiekošo Latvijā.

 

Šis ir pārbaudījums cilvēcībai, mums pašiem. Esam lidojumā - nezināmajā virzienā. Jāpaļaujas uz augstākiem gaisa un kosmosa kapteiņiem. Ticu - beigās viss būs labi - mierīga un veiksmīga zemskare. Taču, lai tas viss veiksmīgi notiktu - mums pašiem ir jāievēro visi drošības noteikumi. Atbildīgi. Vēl pavisam nesenā pagātnē tika daudzināts, ka mūs aizsargā bagātā Eiropas Savienība un drošā Ziemeļatlantijas aliance. Lai gan abas starptautiskās organizācijas dara visu iespējamo, ir nepieciešams kas lielāks un spēcīgāks… Un tas ir mūsu pašu solidārs spēks, mūsu izturība, nezaudējot savu cilvēcību!

 

Pēdējā laikā soctīklu slīdrādēs pa manu dažādas bildes no archīviem. Ir populāri ievietot savas senāku vai jaunības dienu foto un priecāties, cik skaisti tomēr bija pirms daudziem gadiem. Reizēm uzdodu jautājumu - vai viss labais jau ir bijis?... Un kas būs tālāk?... Vai mēs paši kļūsim viedāki?… Vai pēc atlabšanas pie pirmās izdevības atkal trauksimies un tērēsim pasauli kā zaķīši no duracell fermas.

 

Sirdsgudri. Lai laba veselība!


p.s. Piezīmēm pielikts punkts 29.03.2020. Plkst 16, Brisele, Forest. Lidojums nezināmajā virzienā turpinās….

 


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA